Smadzeņu hidrocefālija pieaugušajiem

Šīs neiroloģiskās patoloģijas pamatā ir pārmērīga cerebrospinālā šķidruma (CSF) uzkrāšanās dažādās smadzeņu daļās. Hidrocefālija pieaugušajiem bieži tiek diagnosticēta kā traumatiskas smadzeņu traumas komplikācija, smadzeņu audzēja, insulta, neiroinfekcijas, meningīta sekas. Turklāt hidrocefālija var būt iedzimta vai attīstīties ar vecumu saistītu izmaiņu rezultātā.

Slimības klīniskā aina ir atkarīga no tās rašanās cēloņiem un patoloģijas formas:

• Hipersekretāra hidrocefālija - patoloģijas pamatā ir cerebrospinālā šķidruma ražošanas pārkāpums, kas izraisa sirds kambaru paplašināšanos;

• Disresorbtīva un aresorbtīva hidrocefālija - cēlonis ir cerebrospinālā šķidruma uzsūkšanās pārkāpums;

• Okluzīvas hidrocefālijas proksimālā un distālā forma - slimības attīstības cēlonis ir cerebrospinālā šķidruma cirkulācijas pārkāpums.

Pieaugušo smadzeņu hidrocefālijas ārstēšanu veic speciālisti, kas praktizē tādās medicīnas jomās kā neiroloģija un neiroķirurģija. Pavisam nesen tradicionāli tiek uzskatīts, ka hidrocefālija ir problēma pediatrijas jomā, jo tā visbiežāk tiek diagnosticēta kā iedzimta patoloģija. Saskaņā ar medicīnisko statistiku uz tūkstoš zīdaiņiem 1 mēneša vecumā ir no viena līdz desmit jaundzimušajiem ar līdzīgu diagnozi.

Līdz šim ļoti maz uzmanības ir pievērsts tāda paša nosaukuma patoloģijas diagnostikai un ārstēšanai pieaugušajiem, ja neņem vērā specializēto klīniku un slimnīcu darbību. Tāpēc līdz mūsdienām nav noteikti standarti hidrocefālijas diagnosticēšanai pieaugušajiem, lai gan vairumā gadījumu diagnozes noteikšanai pietiktu ar ehoencefalogrāfijas un reoencefalogrāfijas rezultātiem.

Nepareizas diagnozes sekas ir hidrocefālijas ārstēšana pēc traumām un insultiem kā slimībām un stāvokļiem ar līdzīgiem simptomiem:

• Psihoorganiskais simptoms;

• jauktas izcelsmes demence;

• Insulta, smadzeņu traumas sekas;

• Posttraumatiskā un discirkulācijas encefalopātija.

Pacienti ar hidrocefāliju ilgstoši tiek ārstēti psihiatriskajās klīnikās un neiroloģiskās slimnīcās ar negatīvu rezultātu un minimālu dinamiku, lai gan pareizi veikta izmeklēšana specializētā nodaļā atklāj hidrocefālisko sindromu 25% pieaugušo pacientu.

Šiem cilvēkiem var palīdzēt atgriezties darbā, izvairīties no invaliditātes, dot iespēju pašiem sevi apkalpot bez ārējas palīdzības. Gandrīz 100% pieaugušo pacientu, kas cieš no hidrocefālijas, pēc ķirurģiskas ārstēšanas spēj atgūties.

Mūsdienu neatliekamās ķirurģiskās palīdzības metodes, kas tiek veiktas pirmajās divās dienās, palīdzēs izvairīties no negatīva slimības iznākuma akūtas hidrocefālijas formas rezultātā, ko izraisa subarahnoidālā asiņošana. Manevrēšana un trombolītisko līdzekļu ievadīšana smadzeņu struktūrās stabilizē pacienta stāvokli un dod iespēju pilnīgai atveseļošanai.

Hidrocefālijas cēloņi

Hidrocefālija var būt daudzu neiroloģisko patoloģiju, centrālās nervu sistēmas traucējumu rezultāts.

Biežākie slimības cēloņi:

• Akūti smadzeņu asinsrites traucējumi hemorāģiskā vai išēmiskā insulta rezultātā;

• Encefalopātija, ko izraisa traumas, alkoholisms, hipoksija, toksiski bojājumi;

• Ļaundabīgi audzēji, kas lokalizēti sirds kambaru iekšpusē, smadzeņu stumbrā;

• Neiroinfekcijas, centrālās nervu sistēmas iekaisuma slimības (tuberkuloze, encefalīts, meningīts, ventrikulīts);

• Smadzeņu aneirismas vai arteriovenozo asinsvadu plīsums;

• Traumatisks ievainojums, kas izraisa intraventrikulāru un subarahnoidālu asiņošanu.

Hidrocefālijas klasifikācija pieaugušajiem

Pieaugušo hidrocefālija ir iegūta slimības forma. Pamatojoties uz patoģenēzi, to iedala 3 veidos. Pirms dažiem gadiem klasifikācijas sarakstā tika iekļauta jaukta ārējā hidrocefālija, kas rodas ar progresējošu smadzeņu atrofiju ventrikulāras hipertrofijas dēļ.

Šobrīd šis postenis ir izņemts no klasifikācijas, jo tā cēlonis nav cerebrospinālā šķidruma cirkulācijas pārkāpums, bet gan smadzeņu audu masas samazināšanās, to atrofija.

Smadzeņu hidrocefālijas simptomi

Ir akūtas un hroniskas slimības formas.

Akūti simptomi

Akūtas oklūzijas hidrocefālijas formas simptomi izpaužas kā paaugstināta intrakraniālā spiediena pazīmes:

• galvassāpes - vissmagāk izpaužas dienas pirmajā pusē, jo nakts miega laikā bieži palielinās intrakraniālais spiediens;

• Slikta dūša un vemšana – visbiežāk novēro no rīta, bieži pēc vemšanas pacients sajūt sāpju sindroma intensitātes samazināšanos;

• Miegainums – negatīvs intrakraniālā spiediena simptoms, liecina par stāvokļa pasliktināšanās tuvošanos.

Smadzeņu aksiālā dislokācija – Vēl viena hidrocefālijas izpausme. Dislokācijas rezultātā smadzeņu audi tiek pārvietoti attiecībā pret tā cietajām vielām. Šajā gadījumā telpa galvaskausa iekšpusē ir sadalīta un ierobežota. Šajā stāvoklī smadzenes tiek pārvietotas pa asi, kas iet caur lielu atveri galvas aizmugurē un cauri smadzenīšu stieples atverei.

Dislokācijas simptomi:

• Krampji;

• Pasliktināta redze (var būt pastāvīga vai pārejoša), tiek diagnosticēti acu kustību traucējumi;

• Smagas galvassāpes;

• Slikta dūša un atkārtota vemšana;

• Ātra apziņas nomākšana, kas izraisa komu;

• Pacienta vēlme ieņemt piespiedu stāvokli.

Saspiežot iegarenās smadzenes pacientam, tiek kavēta elpošanas un sirds un asinsvadu darbība, izraisot nāvi. Optisko disku sastrēgumi izraisa redzes traucējumus paaugstināta intrakraniālā spiediena dēļ.

Hroniskas formas simptomi

Šīs slimības formas simptomi atšķiras no iegūtās hidrocefālijas akūtas formas attēla.

Demence – rodas 2-3 nedēļas pēc neiroinfekcijas vai traumas, izpaužas ar šādiem simptomiem:

• Dienā pacients pārsvarā guļ, naktī piedzīvo bezmiegu;

• Pasliktinās īstermiņa atmiņa, īpaši skaitļiem – pacients aizmirst savu vecumu, mēnesi, nedēļas dienu, parastos skaitļus;

• Vēlākās slimības stadijās pacients nespēj atbildēt uz jautājumiem vai viņa atbildes ir vienzilbiskas, viņš ilgstoši uztver vārdus, tas ir, ir izteikti mnestiski intelektuālie traucējumi;

• Pacients nespēj veikt vienkāršas pašapkalpošanās darbības.

Pastaigas apraksija – teorētiski pacients prot staigāt, braukt ar velosipēdu, un guļus stāvoklī viegli parāda šīs kustības, bet praktiski nevar staigāt, kratās pēdas, ejot šūpojas, plaši izpleš kājas, mēģinot turpināt iet.

Urīna nesaturēšana – simptoms dažiem pacientiem izpaužas procesa vēlākajos posmos.

Acs dibens ar šo slimību paliek nemainīgs.

Hidrocefālijas diagnostika

• Angiogrāfija jeb asinsvadu rentgens – izmaiņas smadzeņu asinsvados tiek konstatētas pēc izmeklēšanas uz kontrastvielas ievadīšanas asinsrites sistēmā fona.

• CT jeb datortomogrāfija nosaka galvaskausa kontūras, smadzeņu kambarus, to struktūru formas un izmērus, cistu un audzēju esamību vai neesamību.

• MRI jeb magnētiskās rezonanses attēlveidošana – palīdz noteikt smadzeņu pilienu veidu un formu, cēloņus.

• Galvaskausa pamatnes cisternu rentgenogrāfija jeb cisternogrāfija – palīdz noteikt cerebrospinālā šķidruma kustības virzienu, noskaidrot hidrocefālijas formu.

• EEK, jeb ehoencefalogrāfija.

• Neiropsiholoģiskā izmeklēšana ir efektīva anamnēzes apkopošanai, sūdzību un smadzeņu patoloģijas simptomu noteikšanai.

Hidrocefālijas ārstēšana

Sākotnējās stadijas ārsts mēģinās izārstēt ar medikamentiem, izrakstot:

• Retika;

• cilpas diurētiskie līdzekļi;

• Salurētiskie līdzekļi;

• Plazmas aizstājēji;

• Barbiturāti.

Ar izteiktu hidrocefālijas klīnisko ainu pieaugušajiem zāļu ārstēšana ir neefektīva. Ja slimība radusies intraventrikulāras asiņošanas rezultātā, nepieciešama tūlītēja neiroķirurģiska operācija, lai izvairītos no letāla iznākuma.

Ķirurģija

Pašreizējais neiroendoskopiskās ķirurģijas līmenis valstīs ar augstu medicīnas attīstības līmeni ļauj pēc iespējas īsākā laikā ārstēt hidrocefāliju, izmantojot maztraumatiskas metodes. Krievijā šis līmenis joprojām ir sasniedzams tikai centrālajos reģionos, kur specializētajās klīnikās ir augsto tehnoloģiju aprīkojums un strādā atbilstošas ​​kvalifikācijas ārsti.

Hidrocefālijas ķirurģiskā ārstēšana pieaugušajiem balstās uz speciāla instrumenta ievadīšanu smadzeņu kanālā ar miniatūru kameru galā. Pateicoties neiroendoskopam, ķirurgam ir iespēja uzraudzīt operācijas gaitu uz liela ekrāna. Trešā kambara apakšā ar katetra palīdzību tiek izveidots mākslīgs kanāls starp šo dobumu un ārpussmadzeņu cisternām. Caurumā ieplūst pārmērīgs cerebrospinālā šķidruma daudzums, kas palielina intrakraniālo spiedienu, un nāves risks tiek samazināts līdz gandrīz nullei.

Šuntu veidi:

• Ventrikulo-peritoneāls – liekais cerebrospinālais šķidrums tiek izvadīts vēdera dobumā;

• Ventriculo-arterial – smadzeņu kambari ir savienoti ar labo ātriju un augšējo dobo vēnu;

• Ventrikulo-cisternostomija – cerebrospinālais šķidrums tiek izvadīts pakauša cisternā;

• Netipiska manevrēšana – CSF tiek nosūtīts uz citiem ķermeņa dobumiem.

Šādas operācijas ilgums ir 1,5-2 stundas, rehabilitācijas periods slimnīcas sienās ilgst 2-3 dienas. Smadzenēs ir uzstādīts šunts, kas izgatavots no inerta un droša silikona. Veidojot pārmērīgu CSF daudzumu un palielinot intrakraniālo spiedienu, šunts veicina šķidruma noņemšanu pacienta ķermeņa dobumā.